Книга доступно после регистрации.
| Название книги: | ZAĻĀ PARADĪZE |
| Автор: | Džeralds Darels, |
| Год издания: | 1983 |
| Страницы: | Не известно |
| stāsti PAR DABU DŽERALDS DARELS ZAĻA PARADĪZE RĪGA «LIESMA» 1987 Gerald DurrelI THE GARDEN OF THE GODS Moscow Vysšaja škola 1983 No angļu valodas tulkojusi ILZE GINTERE Mākslinieks JURIS PETRAŠKEVICS Zinātniskais konsultants ZANDIS SPURIS 1983 Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987 Šī grāmata veltīta Annai Pitersai, kura kādu laiku bija mana sekretāre, bet allaž palikusi mans draugs, jo viņa mīlēja Korfu un droši vien pazīst to labāk nekā es. IEVADAM Jūsu priekšā ir trešā grāmata, ko esmu uzrakstījis par savu un savas ģimenes dzīvi Kortu salā pirms Otrā pasaules kara. Dažiem varbūt liksies nesaprotami, ka es vēl arvien atrodu pietiekami materiāla, lai rakstītu par šo savas dzīves posmu; te man jāpaskaidro, ka toreiz, it sevišķi pēc Grieķijas dzīves standartiem, mēs bijām samērā bagāti; neviens no mums nestrādāja šī vārda parastajā nozīmē, tāpēc laiks mums lielākoties aizritēja patīkamās nodarbībās un izpriecās. Piecos gados tā var daudz ko piedzīvot un pieredzēt. Rakstot vairākas grāmatas, kurās darbojas tās pašas vai galvenokārt tās pašas personas, jādomā par to, lai jūsu iepriekšējo grāmatu lasītājs netiktu garlaikots ar bezgalīgajiem personāžu aprakstiem. Bet jūs arī nevarat būt pašpārliecināts un iedomāties, ka visi cilvēki jūsu iepriekšējās grāmatas ir lasījuši, tāpēc pa daļai jāpieņem, ka lasītājs ar jūsu darbu saskaras pirmo reizi. Nav viegli atrast zelta vidusceļu, kas nekaitinātu agrāko un nepārslogotu jauno lasītāju. Ceru, ka būšu to atradis. Triloģijas pirmajā grāmatā «Mana ģimene un citi zvēri» es lasītājam sniedzu šādu izsmeļošu paskaidrojumu: «Sajās lappusēs esmu centies pareizi un nepārspīlēti attēlot savas ģimenes locekļus; visi viņi ir tādi, kādus es viņus toreiz redzēju. Tomēr, lai izprastu dažas manu ģimenes locekļu pašas dīvainākās izdarības, jāpiebilst, ka tajā laikā, kad mēs dzīvojām Korfu salā, viņi vēl bija ļoti jauni: Larijam, vecākajam dēlam, bija divdesmit trīs gadi, Leslijam—deviņpadsmit, māsai Margo — astoņpadsmit, man pašam — pastarītim — tikai desmit; šādā vecumā cilvēks ir ļoti jūtīgs un viegli ietekmējams. Mēs nekad nebijām īsti skaidrībā par mātes vecumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa nekad nevareja atcerēties savu dzimšanas gadu; varu vienīgi teikt, ka viņa bija pietiekami veca, lai būtu četru bērnu māte. Viņa arī pieprasīja, lai es paskaidroju, ka viņa ir atraitne, jo viņa mēdza teikt: nekad nevarot zināt, ko ļaudis var nodomāt. Lai ietilpinātu piecu gadu notikumus, novērojumus un patīkamas dzīves aprakstus mazliet īsākā darbā par Britu enciklopēdiju, esmu bijis spiests daudz ko apvienot, saīsināt un pielāgot, līdz ar to sajaucot notikumu secību.» Es arī pieminēju, ka esmu atstājis bez ievērības daudzus atgadījumus un personas, kuras būtu vēlējies attēlot; tagad par visu to gribu pastāstīt šajā grāmatā. Ceru, ka «Zaļā paradīze» lasītājiem sagādās tikpat daudz prieka kā tās priekšgājējas —«Mana ģimene un citi zvēri» un «Putni, zvēri un radinieki». Uzskatu, ka tajās atainots loti svarīgs manas dzīves periods — kaut kas, kā šodien nelaimīgā kārtā pietrūkst daudziem bērniem: patiesi laimīga, saulaina bērnība. |