Китоб пас аз сабти ном дастрас аст.
| Номи китоб: | Rolfs mūžamežos |
| Муаллиф: | Ernests Setons-Tompsons, |
| Соли нашр: | 1991 |
| Теъдоди саҳифаҳо: | Не известно |
| Ernests Setons-Tompsons Rolfs mūžamežos No angļu valodas tulkojis Valdis Grēviņš RIGA «SPRĪDĪTIS» Redaktors Guntars Jēgeris Mākslinieks Uldus Sosnovskis © Janino Kursite, ievads, 1991 (C) Uldis Sosnovskis, mākslinieciskais noformējums, 1991 Van Kortlends saķēra dūci,- un sākās visneparastākā cīņa. Ļaunais, izveicīgais, lokanais radījums vēl arvien metās virsū advokātam, skrāpēja to nagiem un paguva ievainpt vairākās vietās. Dž! dž! — nolaidāt dūcis un tomēr velti.. Caunas spēks un,trakums ar katru bridi pieauga . . . Tikšanās ar kādreiz aizmirsto Ernests Setons-Tompsons jeb Tompsons Setons, kā citkārt latviešu tulkojumos viņš dēvēts, ir kanādiešu rakstnieks, kas visu dzīvi ceļojis, rakstījis grāmatas par meža zvēru dzīvi, par indiāņu un balto ieceļotāju attiecībām Ziemeļamerikā. Viņš bijis arī labs zīmētājs — daudzām no grāmatām ir autora paša veidotas ilustrācijas. Setons-Tompsons bija arī dabaszinātnieks, kas lielu daļu sava laika veltīja zvēru, kukaiņu, putnu uzvedības pētīšanai un aprakstīšanai. E. Setons-Tompsons ilgu laiku bija viens no visvairāk citās valodās tulkotajiem kanādiešu rakstniekiem. Viņa grāmatas bija iemīļotas un pieprasītas visā pasaulē, arī Latvijā. Bet nu — šaubos, vai kāds no jaunajiem latviešu lasītājiem zinās nosaukt kaut vienu šī rakstnieka grāmatu. Slava ir tāda mānīga un kaprīza lieta — te tā plūst pāri pār malām, te pazūd kā nebijusi, te negaidot atgriežas atpakaļ. Kaut kas līdzīgs noticis arī ar Ernestu Setonu-Tompsonu, kas divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Latvijā bija populārs, tulkots vēl arī piecdesmitajos un sešdesmito sākumā, bet pēc 1975. gada viņa vārds uz ilgāku laiku tika piemirsts. Rakstnieks nodzīvoja garu mūžu —86 gadus (dz. 1860. g. 14. augustā, m. 1946. g. 23. oktobrī). Lai gan viņš tiek pieskaitīts kanādiešu rakstniekiem, tomēr dzimis un bērnību pavadījis Anglijā. Kad zēnam ir seši gadi, viņa vecāki pārceļas uz dzīvi Kanādā. Vēlāk tā vietā, lai mācītos Londonas Karaliskajā akadēmijā, viņš atbēg atpakaļ uz Kanādu un trīs gadus pavada, ceļodams pa Ziemeļamerikas mežiem. Te viņš vēro meža dzīvniekus, zīmē tos, apraksta savās dienasgrāmatās. Mūža beigās Setonam-Tompsonam sakrājies ap 50 biezu dienasgrāmatu sējumu. Pirmās grāmatas viņš saraksta jau pagājušā gadsimta beigās. «Zvēri, kurus es pazinu» (1898), «Pļavas tetera dzīve» (1883). Seko grāmatu virkne, kas padara Setonu-Tompsonu par pasaulslavenu rakstnieku. «Meža dzīvnieku dzīve» (astoņos sējumos, 1925-1927), «Vajāto dzīve» (1901), «Meža grāmata» (1912) u. c. Savā garajā mūžā Setons-Tompsons sarakstījis pāri par 40 grāmatām. To galvenie varoņi — bērni, indiāņi, meža zvēri. Latvijā Setonu-Tompsonu sāka izdot jau 20. gadsimta sākumā. «Jaunības rakstu» sērijā 1913. gadā iznāca viņa stāsts «Ragainis», sērijā «Mazais grāmatnieks» stāsts «Džeks — Tallaka karalis», plānos papīra vākos — stāsts «Lidotājs. Kāda pasta baloža vēsture». Kanādiešu rakstnieka stāstu virkne iznāk A. Jesena izveidotajā sērijā «Grāmatas skolai un mājai» (Rīga, 1924—1930). Trīsdesmitajos gados tiek publicēti divu lielāku Setona-Tompsona darbu tulkojumi latviski — «Jaunā cilts» (1937) un «Rolfs mūža mežos» (1936), kurš tagad iznāk atkārtotā izdevumā. Pēc otrā pasaules kara ne tikai pašmāju, bet arī ārzemju rakstnieku grāmatas bērniem tika rūpīgi un aizdomīgi izsijātas caur «bagāto-nabago», «apspiesto- apspiedēju» un šķiru cīņas sietiem. Setona-Tompsona grāmatās tēlotie meža zvēri nav ne sociālistiski, ne kapitālistiski, cilvēki netiek mākslīgi dalīti darbaļaudīs un viņu «asinssūcējos» bagātniekos. Setonam-Tompso- nam vienkārši ir labi un ļauni cilvēki, ir godīgi un ir blēži, un ir dzīvnieki — katrs ar savu neatkārtojamu raksturu un uzvedību. Varbūt šī iemesla dēļ Setona- Tompsona vārds nemanot pazūd no mūsu grāmatu plauktiem. «Koijots» Annas Baugas tulkojumā iznāk 1959. gadā, pēc ilga starplaika 1975. g. «Divi mazi mežonēni. Stāsts par to, ko pieredzēja un iemācījās divi zēni, dzīvodami kā indiāņi». Tie, kas nopirks «Rolfs mūžamežos» atkārtotu izdevumu, nebūs savā izvēlē kļūdījušies. Mežonīgā, noslēpumainā Ziemeļamerikas daba, visdažādākie zvēri, mazā Rolfa un indiāņa Kuoneba raibie piedzīvojumi — ar visu to jūs sastapsieties, lasot šo grāmatu. Ernests Setons-Tompsons — lai arī pēc ilga pārtraukuma — tomēr atgriežas pie latviešu lasītāja. Janīna Kursīte |