Китоб пас аз сабти ном дастрас аст.
| Номи китоб: | Latviešu tautas piedzīvojumi |
| Муаллиф: | Uldis Ģermānis, |
| Соли нашр: | 1970 |
| Теъдоди саҳифаҳо: | Не известно |
| Uldis Ģermānis Latviešu tautas piedzīvojumi Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks Trešais izdevums 1976. g. Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju) Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172 Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandināvijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju. Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru. Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu varaskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi. Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā izdevās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu labākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī. Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu simteņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tāpēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastāvēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu. Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uzvarēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglītības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštautieši. Mēs par to varam būt lepni. Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavisam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes. Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no latviešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi. Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni. Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi". SATURA RĀDĪTĀJS PRIEKŠVĀRDS SENIE LAIKI 1 Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13 2 Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5 3 Zemkopji un karavīri 17 4 Aizmirstie piedzīvojumi 20 5 Mirdzošie ieroči / 22 6 Citi laiki, citi ieroči 24 7 Robežas un kaimiņi 26 8 Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28 9 Divās frontēs 30 10 Senās latvieSu ciltis 31 11 Kurši - latvieSu vikingi 33 12 KurSi turpina uzbrukt 36 13 Bagātā Zemgale 37 14 Latgaļi sardzē pret austrumiem 39 15 Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40 16 Krievu veltīgā ciņa 42 17 Vācieši soļo uz austrumiem 44 VIDUSLAIKI 18 Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51 19 Kā radās teika par Imantu 54 20 Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56 21 Skaldi un valdi 58 22 TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61 23 Jersikas pēdējais karalis 65 24 KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69 25 Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72 26 Viestura cīņas 75 27 Zobenbrāļu iznicināšana 77 28 Jaunas elpas un miera līgumi 29 Zemgales karalis Nameisis 30 Uguns un nakts 31 LatvieSi un igauņi vienā valsti 32 Ar zobenu un arklu 92 33 Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94 34 "Viru vai ķīlu" 96 35 LatvieSi Rīgā 98 36 Leiši sadragā ordeņa armiju 100 37 Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102 38 Tatāru varas mantinieks 103 39 Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105 40 Pēc Pletenberga uzvaras 1 " ' 41 Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0 42 Izpārdošana Māras zemē 112 JAUNIE LAIKI 43 Kur zobeni zemi dala 117 44 Dokuments, ko neviens nav redzējis 119 45 Cīņa par ļaužu dvēselēm 121 46 Jaunas cerības posta laikā 123 47 Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125 48 Bet muižnieki vēl turas 128 49 Zemnieku karalis Kārlis XI 130 50 Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133 51 Svētās Māras paspārnē 135 52 Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137 53 "Par varenu, lai būtu hercogs" 140 54 Gaisma no Kurzemes I42 55 Lielā sazvērestība 144 56 LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147 57 "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150 58 Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153 59 Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5 60 "Nu nāk latvju pestītājs!" 158 61 LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161 62 Kāda valsts iet bojā 164 63 "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167 64 Kā gāju putni 170 65 Ko Baltijas vācieSi neredz 173 66 LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175 VISJAUNAKIE LAIKI 67 Eiropas tautas mostas 181 68 Jaunie latvieSu vadoņi 183 69 Jaunlatviešu ciņa 187 70 Vadību pārņem Rīgas latvieši 190 71 LatvieSi atrod savu karogu 192 72 Tautas karoga nesēji 195 73 Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200 74 Jauni laiki, jaunas domas 202 75 Ceļa soma ar bīstamu saturu 205 76 Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208 77 LatvieSu Lielā revolūcija 210 78 Tauta pārņem varu 212 79 "Bēgot noSauts…" 216 80 Zaudējumi un ieguvumi 218 81 Latvija kļūst kaujas lauks 220 82 "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224 83 Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228 84 Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231 85 Izklīdinātie un apspiestie 234 86 Gatavošanās uzbrukumam 236 87 Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238 88 Dvēseļu putenis 242 89 Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245 90 Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250 91 Par vienotu Latviju 253 92 Lielais pārgājiens 255 93 Gals un sākums 258 94 "Latvijas pilsoņi!…" 261 95 Tie, kas neSaubās 264 96 Lielniecisma tvaikos 266 97 Līgumu un sazvērestību laikmets 270 98 Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274 99 Muižnieki zaudē cīņu 277 100 Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281 101 Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286 102 Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289 103 Pēc pēdējās kaujas 293 104 Pieminiet sveSumā raktos! 296 105 Likums, kas nostiprina valsti 300 106 Tēvzemes tCvu darbs 303 107 Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306 108 Doma par lielo Baltijas savienību 309 109 Latvijas lats 311 110 Zemes atjaunotāji 313 111 Jaunā rūpniecība 316 112 Līdzīgi saulei 320 113 Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323 114 Valsts bruņotie speķi 326 115 Demokrātiskais laikmets 330 116 Pasaules grūtie laiki 333 117 ApvCrsuma priekšvakarā 336 118 15. maija apvērsums 339 119 Prezidenta Ulmaņa laikmets 341 120 Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345 121 Pirmais solis uz padoSanos 348 122 Stajins pievāc laupījumu 352 123 Padomju vergu valstī 355 124 1941. gada jūnija notikumi 359 125 LatvieSi "Austrumzeme" 363 126 LatvieSi Austrumu fronte 367 127 Neuzvarētā Kurzeme 371 128 Divas pasaules 376 NOSLĒGUMS Lasītājiem Tēvzemē "Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV. Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis. Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu. Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā. Uldis Ģērmanis, Stokholmā 1990. gada pavasarī vēstures zin. doktors |